«Vajag savu ķermeni cienīt, lepoties ar to, taču mocīt pārlieku nevajag. Arī profesionālais sports īsti veselīgs nav, lai gan esmu par kustībām. Latvijā cilvēki ir mazkustīgi. Es tā priecājos, ka parādās skrējēji! Tajā, šķiet, ir arī mans nopelns, tik daudz esmu par to bļaustījies,» intervijā žurnālam «Patiesā Dzīve» stāsta ārsts Anatolijs Danilāns.

"Kārtībai jābūt, bet, ja tā kļūst pārmēru liela... Aizliedz ēst saldu vai treknāku, kafiju dzert... Un šie stulbie teicieni - saudzējiet sevi! (Smejas.) Nevajag aiziet no ceļa grāvī. Nav tik traki, ēšanas režīms var nebūt tik stingrs, galvenais, lai cilvēks ir laimīgs un labi jūtas. Ja par ēdienu - ir trīs rupjas kļūdas. Pirmā - cilvēki uzskata, ka mums ir ļoti vājš kuņģa un zarnu trakts, bet tas, var teikt, ir kā no tērauda! Slimības var gadīties, bet neesam vārgulīši. Cilvēki, arī ārsti bieži saka: «Tu aknas, aizkuņģi sabeigsi ar tādām ēdamlietām.» Bet to ir ļoti grūti sabojāt ar ēdienu - varbūt no tūkstošiem vienam izdosies.

Un vēl kas - uzskata, ka produkti, ko pērkam lielveikalos, ir saindēti.

Bet tos ļoti rūpīgi pārbauda,» intervijā žurnālam «Patiesā Dzīve» runā Anatolijs Danilāns. «Produkti, ko lieto visā pasaulē, ir daudz drošāki nekā pašaudzētie, kas no kaimiņiem paņemti. Lielveikalos tie ir vispusīgi pārbaudīti.

Un nozīmīgi, ka pasaulē cilvēka mūžs kopumā kļūst garāks - Japānā sievietēm 102 gadi.

Tie ir spēcīgi cipari, nav izdomāti. Atceros, biju konferencē Japānā, un pie mums tajā laikā bija populāri, ka uzturā jālieto zivis. Japāņu kolēģiem saku - jūs te tikai zivis leksējat, uz salas dzīvodami... Viņi sāka smaidīt - kādas zivis, ģenētiski modificētu pārtiku! Ja pasaulē tādas nebūtu, 30 procenti cilvēku nomirtu bada nāvē, bet pie mums to mēdz lādēt. Gribu zināt - kāpēc japāņi tik ilgi dzīvo? Sit pušu mūs, latviešus, kas cenšas ēst veselīgi... Atnāk cilvēks ar gremošanas traucējumiem un meklē: «Ai, laikam rāceni apēdu, kafiju iedzēru.» Domā, ka pārtika viņam robu iztaisīs vai asiņošana sāksies. Tikpat muļķīgi ir domāt, ka produktos, piemēram, krila eļļā, ir sastāvdaļas, kuras var ko sadziedēt. 

Varbūt produkts nav slikts. Ļoti slavēju kafiju, bet saku - nav jau arī tā, ka tā nostiprinās kuņģa un zarnu traktu. Nevajag krist ne vienā, ne otrā grāvī. Protams, degvīns, cigaretes - tie nav uzturprodukti. Arī pārtikas piedevās - oi, oi, pat narkotikas ir klāt. Kādā Latvijas kaktā audzēts produkts var būt vairāk ar pesticīdiem nekā lielveikalā pirkts. Biežākā nelaime ir tā, ka cilvēki ēd par daudz. No tā rodas cukura diabēts, asinsvadu bojājumi, sirds vainas. Viņi domā, ka ļaunumu nodara treknais, bet lielākoties ir par daudz saldumu, un tie pārvēršas taukos," secina ārsts. 

"Mūsdienu medicīna ir stipri mainījusies. Arī man prasa: "Kā tad tā, profesor, agrāk jūs teicāt, ka olas nedrīkst lietot, bet tagad - ka tās nebojā sirdi un asinsvadus?" Atbildu - tiešām atklāts, ka nebojā (smejas). Agrāk arī kafiju rāja, asus produktus, tagad atzīts, ka tie kuņģa un zarnu traktam ir pat veselīgi. Tantītes ārstēja ar saviem paņēmieniem, dabiskiem līdzekļiem, un pieļauju, ka bija arī kāds efekts, taču tagad zinātne, arvien vairāk pārbaudot zālītes, atrod, ka tām ārstējošas ietekmes nav, izņemot tā saucamo placebo efektu. 
Varu dot kumelīti vai kādu citu vielu, un cilvēkam kļūs vieglāk.

Lai pierādītu, ka kumelīte ārstē, desmit tūkstošiem cilvēku bez viņu ziņas tā būtu jādod, tikpat daudziem - ūdentiņš...

Šiem pētījumiem būtu jāilgst 20-30 gadu; padomājiet, cik tas maksā! Dīvainā kārtā atrod, ka grupā, kur lietots ūdens, sadzija daudz iekaisumu. Un tajā, kur kumelīte, arī sadzija.

Tad medicīna saka, ka dziedinošās ietekmes kumelītei nav!"

«Modernā medicīna ir pierādījusi, ka daudzas zāles, kuras lietojam, ir bīstamas. Mana vai kaimiņu vecmamma, kas ārstēja, deva savas zālītes, bet man nav datu, cik tā mana kaimiņiene, gudriniece, ar savām zālītēm aizsūtīja pie Pētera. Nav salīdzinājumu, vai tiešām tās lielāku procentu izārstē, mūžu pagarina. Daudzi populāri medikamenti tiek aizliegti, izņemti no ražošanas, bet tantiņa savas zālītes nenoņēma. Var atklāties, ka tajā grupā, kur lietota kumelīte, sirds slimnieki apmirst vairāk. Tāpēc tiek pārbaudītas blaknes. Redziet, modernā medicīna visu ir nolikusi kājām gaisā. Par to, ko kādreiz Preiļos lietoju, ir pierādīts, ka ārstējošas ietekmes nav. Piemēram, atrada, ka dažreiz, lietojot analgīnu, cilvēkam pazūd baltie asinsķermenīši. Bet ārsta darbs tāds ir - starp risku un blaknēm. Taču pilnīgi noteikti varu teikt, ka Latvija ir pārbarota ar medikamentiem,» uzskata ārsts. 

 

 

Foto: Kaspars Meinerts/TVNET Egoiste

VIDEO: Remonta laikā izgāž sienu uz kaimiņu dzīvokli
VIDEO: Nežēlīgs veids, kā pārmācit zagli, kurš ielīdis svešā automašīnā
5 triki, ko lielveikali izmanto, lai tu iztērētu vairāk
15 smieklīgi fotoattēli no sērijas  - Šī ir Taizeme!
"Prisma" veikali Rīgā kā ar slotu izslaucīti
15 pozas, kurās fotografējoties ikviena sieviete  izskatīsies gracioza un skaista