1918. gadā amerikāņu ārste Lulū Hānta Petersa izdarīja apvērsumu dietoloģijā, ierosinot izmantot fizikālo termini „kaloritāte”, lai uzskaitītu dažādu produktu barojošās īpašības. Un tievētāji ķērās pie rēķināšanas…

Daudzi cilvēki uzskata, ka tā ir iedarbīgākā tievēšanas metode un mēģina skaitīt kalorijas. Tomēr gaidītais rezultāts izpaliek: svars vai nu vispār nesamazinās, vai arī efekts ir mazāks nekā cerēts. Citi sastopas ar tīri tehniskām grūtībām un, netiekot ar tām galā, atmet šai nodarbei ar roku. Cilvēkiem rodas iespaids, ka viņi nespēj nomest liekos kilogramus. Bet varbūt tiem, kuri uzstāj uz kaloriju skaitīšanu, tomēr ir taisnība? Un vai šajā sistēmā nav pretrunu? Lūk, ko par to saka Krievijā populārais dietologs Mihails Ginzburgs.

 

Pirmā pretruna: kalorijas ir dažādas

Mums šķiet — kāda starpība, no kā organisms iegūst enerģiju: no olbaltumvielām, taukiem vai ogļhidrātiem? Viss sadeg, viss pārvēršas kalorijās. Tomēr starpība ir! Lieta tāda, ka olbaltumvielas un ogļhidrātus organismam nemaz nav kur glabāt, mēs tos tērējam, lai nodrošinātu pastāvīgo enerģijas pieprasījumu. Toties taukus organisms spēj viegli uzkrāt! Lūk, kāpēc trekns un kalorijām bagāts ēdiens nav īpaši sātīgs. Patiešām — kāda jēga ieslēgt sāta mehānismu un pārstāt ēst, ja liekos taukus var mierīgi nolikt rezervēm? Pavisam cita lieta ir olbaltumvielas un ogļhidrāti: ja organisms tos nespēj uzkrāt, tad tam vienkārši jāieslēdz sāta sajūta un jāpārstāj ēst jau pie relatīvi neliela to daudzuma. Starp citu, par to ir viegli pārliecināties. Tātad, ja cilvēks ēd galvenokārt liesu barību, tad, pilnīgi apmierinot sāta sajūtu, viņš var iztikt ar ievērojami mazāku kaloriju daudzumu, nekā ēdot treknus ēdienus. Tad kāda jēga ir tikai skaitīt kalorijas? Daudz noderīgāk būtu samazināt taukvielu patēriņu.

Otrā pretruna: kalorijas nav galvenais

Ir pierādīts: jo biežāk cilvēks ēd, jo mazāk kaloriju ir nepieciešams, lai viņš justos paēdis. Svarīgi ir arī tas, cik ātri barības vielas uzsūcas zarnu traktā. Ja tas notiek pārāk ātri, organisms sāk veidot krājumus un pieprasa aizvien jaunas un jaunas pārtikas porcijas. Ja barības vielas uzsūcas lēni, organisms izmanto tās kārtējām vajadzībām, un mēs ilgi jūtamies paēduši, mundri un enerģiski. Barības vielu uzsūkšanās ātrums ir tieši atkarīgs no šķiedrvielu satura produktos. Jo to ir vairāk, jo lēnāk ogļhidrāti un taukskābes nonāk no zarnu trakta asinīs.

Trešā pretruna: maz ēdot, cilvēki svaru nezaudē

Tas izklausās paradoksāli, vai ne? Kāpēc tad viņi kļūst slaidi? Tāpēc, ka tērē vairāk tauku nekā uzņem ar barību! Tikai tāpēc! Ja varētu zaudēt svaru, ēdot mazāk, ticiet, mums būtu krietni mazāk problēmu. Varētu aptuveni aprēķināt, cik izlietojam, aptuveni aplēst, cik apēdam, samazināt uzņemamo kaloriju daudzumu, un viss būtu kārtībā. Patiesībā organisms uz tādu pārtikas (enerģijas) uzņemšanas samazināšanu atbild, samazinot enerģijas tēriņus. Samazinās siltuma ražošana, un mums ir vēsi, rodas muskuļu vājums, zūd vēlēšanās kaut kur iet un kaut ko darīt. Tāpēc nevajag pārlieku aizrauties ar kaloritātes pazemināšanu. Jo mazāk mēs ēdam, jo mūsu organismam ir grūtāk iegūt iztrūkstošo enerģiju no krājumiem. Noteikti jāpaaugstina arī muskuļu tonuss. Lai šim nolūkam kalpo pastaigas, dejas, tonizējoši vingrojumi!

Ceturtā pretruna: nav iespējams precīzi aprēķināt…

Tabulās var atrast aptuvenu ābola vai olas kaloritāti, taču tajās noteikti nav norādīts belaša, šķīvja zupas, gulaša vai pelmeņu porcijas kaloriju daudzums. Protams, ir variants: ēst tikai paša pagatavotu ēdienu, rūpīgi saskaitīt visas kalorijas, kas nonāk katlā, un pēc tam dalīt ar porciju skaitu. Tomēr arī šajā gadījumā neizdosies izvairīties no problēmām. Ņemsim par piemēru gaļu. Tabulā ir norādīta tikai aptuvena tās vai citas gaļas šķirnes kaloritāte. Turklāt šķirnei pat nav tik būtiskas nozīmes, jo dažādu gabaliņu kaloritāte ir atkarīga no treknuma un var atšķirties gandrīz divas reizes!

Krietni vien var atšķirties arī cipari dažādās tabulās. Piemēram, dažās ir norādīts, ka sierā ir 590 kkal, savukārt citās ir teikts, ka šajā produktā ir 330 kkal. Kāpēc tāda atšķirība? Pirmajā gadījumā tauku daudzums tiek aprēķināts atbilstoši standartiem izžāvētā paraugā, kur to ir par 50% vairāk, bet otrajā gadījumā ir norādīts produkta faktiskais treknums, un tas ir aptuveni uz pusi zemāks.

Arī pati procedūra — tā vietā, lai ar baudu ēstu, viss jāsver, kaut kas ar kaut ko jāreizina, jāsaskaita un jādala, turklāt vēl jāpieraksta rezultāti — daudziem tas it nemaz nepatīk.

Piektā pretruna: ko darīt, kad esam notievējuši

Neatkarīgi no tā, kādā ceļā mēs esam tikuši vaļā no liekajiem kilogramiem, arī turpmākā svara uzturēšana prasa zināmu piepūli. Piemēram, jāturpina kaloriju skaitīšana. Un te nu vairākumam pacietība ir galā: kad dzīves galvenā „jēga” bija liekais svars un tievēšana, mēs bijām ar mieru pieciest neērtības. Tagad, kad mērķis ir sasniegts, mums vairs nav tik spēcīgas motivācijas! Un cilvēks sāk rēķināt aizvien retāk, bet svars aug…

Tādējādi, ja cilvēks visas pūles veltī vienīgi kaloriju skaitīšanai un neņem vērā minētos apsvērumus, tad iespēja atbrīvoties no liekā svara un noturēt sasniegto ievērojami samazinās. Tomēr, ja to visu ņem vērā: ierobežo tauku un cukura patēriņu, ēd biežāk, palielina šķiedrvielu saturu uzturā, pastaigājas un drošības labad arī skaita kalorijas, tad skaitīšana var līdzēt. Tomēr arī šim gadījumam atļaujiet jums dot dažus padomus.

 

 

1.padoms
Nekādā gadījumā nesacentieties pats ar sevi un netiecieties pēc rekordiem, mēģinot par jebkuru cenu iekļauties kādā noteiktā kaloritātes rāmi. Jūsu dzīves apstākļi ir mainīgi, un nepieciešamība pēc enerģijas dažādās situācijās arī var mainīties. Atcerieties, ka neliela kaloritātes ierobežošana var būt efektīvāka, nekā drastiska sevis ierobežošana.

2.padoms
Ņemiet vērā, ka nepieciešamība pēc kalorijām ir būtiski atkarīga no nedēļas dienas: brīvdienās, salīdzinot ar darbdienām, tā pieaug par 20 %. Nedaudz augstāka tā ir sieviešu cikla otrajā pusē, nekā pirmajās divās nedēļās.

3.padoms
Jau iepriekš pārdomājiet savu rītdienas ēdienkarti, aprēķiniet visu, sadaliet aptuvenās porcijās, izlemiet, kad, ko un cik jūs apēdīsiet.

4.padoms
Precizējiet dažu produktu kaloritāti. Piemēram, tabulās makaronu vai putraimu kaloritāte ir norādīta, ņemot vērā 100 gramu sausu produktu. Vārot šie produkti uzsūc ūdeni, un norādītais svars palielinās, tāpēc to kaloritāte salīdzinājumā ar tabulas datiem pazeminās aptuveni 4–5 reizes.

 

 

 

Avots: puaro.lv

Policija pieķer: Dzērājšoferis bez "tiesībām" vizinās ar tikko zagtu auto!
Tā izskatās viena no vispiedrazotākajām upēm Latvijā
Pasaules smagākā sieviete nometusi pusi svara
18 asprātīgas parodijas par pasaules šovbiznesa zvaigznēm.
Ar ko skolās baro mūsu bērnus?
Omīte demonstrē pašdarinātu kleitu no 3000 prezervatīviem